Kur patiesībā sākas depresija?
Jaunākie pētījumi rāda – daļai cilvēku atbilde meklējama imūnsistēmā, nevis domās.
Ilgu laiku depresija tika skaidrota galvenokārt ar psiholoģiskiem faktoriem — domām, emocijām, traumām, stresu.
Taču mūsdienu psihiatrija arvien biežāk uzdod citu jautājumu: kas notiek ķermenī holistiski?
Jaunākie klīniskie pētījumi rāda, ka daļai cilvēku depresija ir cieši saistīta ar hronisku iekaisumu organismā, nevis ar rakstura vājumu vai “nepareizu pasaules uztveri”.
Depresija, kas saistīta ar imūnsistēmas iekaisumu – līdz pat 30% gadījumu
Pētījums INSTA-MD, publicēts 2024. gadā (Brain, Behavior, and Immunity – Health), apraksta depresijas, kas saistīta ar imūnsistēmas iekaisumu apakštipu.
Apmēram 30% cilvēku ar smagu depresiju ir:
- paaugstināts iekaisuma līmenis asinīs (hsCRP ≥ 3 mg/l), (hsCRP - augsti jutīgais C-reaktīvais proteīns)
- izteikts nogurums,
- nespēja just prieku,
- paaugstināta apetīte,
- pastiprināta miegainība.
Svarīgi!
👉 šiem cilvēkiem standarta antidepresanti bieži strādā vājāk vai nestrādā vispār.Kad motivācija pazūd nevis galvā, bet bioķīmijā
Smadzeņu un imūnsistēmas mijiedarbība nav abstrakta.
Iekaisums tieši ietekmē dopamīna sistēmu — sistēmu, kas atbild par motivāciju, interesi, gribu darīt.
Kad iekaisums ir augsts, cilvēks nevis negrib, bet fizioloģiski nespēj sajust gandarījumu.
No šī skatpunkta depresija ir aizsargreakcija — smadzenes samazina aktivitāti, lai taupītu enerģiju, kamēr ķermenis ir iekaisuma stāvoklī.
Problēma rodas tad, kad iekaisums kļūst hronisks un organisms no šī režīma vairs neiziet.
Precīzāka pieeja: ārstēt cēloni, ne tikai simptomu
INSTA-MD pētījuma ideja ir vienkārša, bet revolucionāra:
pirms izvēlēties terapiju, noskaidrot, vai organismā ir iekaisums.
Pētījumā:
· pacientus sadala pēc hsCRP iekaisuma līmeņa,
· un tikai tad izvēlas papildu terapiju.
Sagaidāmais efekts: pacientiem ar depresiju, kuras saknes saistītas ar iekaisumu, pretiekaisuma terapija var palīdzēt justies labāk 15–30% gadījumu.
Jautājums vairs nav: “Kas ar mani nav kārtībā?”
Bet gan: “Kura sistēma manā ķermenī šobrīd ir pārslogota?”
Un te sākas saruna par:
· hronisku stresu,
· miega trūkumu,
· zarnu–smadzeņu asi,
· nervu sistēmas pārslogojumu,
· iekaisumu kā fona stāvokli.Funkcionālās sēnes kā atbalsts, nevis risinājums
Shroomium filozofijā mēs nekad nerunājam par “brīnumlīdzekļiem”.
Taču mēs runājam par atbalstu sistēmām, kas ir pārslogotas.
🌿 Reishi
Tradicionāli izmantota kā sēne, kas:
· palīdz mazināt iekaisuma procesus,
· atbalsta imūnsistēmas līdzsvaru,
· veicina mierīgāku nervu sistēmas reakciju.
Kad ķermenis vairs nav pastāvīgā “trauksmes režīmā”, smadzenēm kļūst vieglāk atgriezties līdzsvarā.
🧠 Lion’s Mane
Saistīta ar:
· nervu sistēmas atbalstu,
· neiroplastiskumu,
· garastāvokļa un mentālās skaidrības uzlabošanos.
Praktiski — palīdz smadzenēm atkal just interesi, fokusu un vieglumu.
Noslēgumā
Depresija nav viena slimība.
Tā ir dažādu bioloģisku, nervu sistēmas un dzīvesveida faktoru kombinācija.
Un dažreiz pirmais solis nav “salabot domas”, bet atbalstīt ķermeni, lai smadzenes vispār varētu justies labāk.
Atsauce uz pētījumu: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/39350954/